Mika Valtera psihologa privātprakse paplašina pakalpojumu klāstu

Mg. psych. Miks Valters ir klīniskais psihologs, kurš sniedz psiholoģisko palīdzību ne tikai Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, kas ir lielākā psihiatriskās un narkoloģiskās ārstniecības iestāde Latvijā un senākā Baltijā, bet arī aizrautīgi attīsta savu privātpraksi. Miks ir absolvējis Latvijas Universitātes Psiholoģijas, pedagoģijas un mākslas fakultāti. Iegūts sociālo zinātņu bakalaura grāds un profesionālā maģistra grāds psiholoģijā. Pašlaik iegulda savu brīvo laiku kvalifikācijas celšanas mācībās kognitīvi biheiviorālajā terapijā (KBT).

Lai arī psiholoģiskās palīdzības sniegšana ir Mika aicinājums, tomēr jāatceras, ka dzīves kvalitātes uzlabošanai ir nepieciešamas rūpes arī par fizisko ķermeni, tāpēc privātpraksē šobrīd pieejami fizioterapeita, mākslas terapeita, deju un kustību terapeita un audiologopēda pakalpojumi.

Fizioterapija

Fizioterapijas metodes var veiksmīgi izmantot dažādu saslimšanu un traumu ārstēšanas un rehabilitācijas procesā. Fizioterapijas metodes efektīvi spēj novērst vai mazināt tādas problēmas kā kustību traucējumus, sāpes, tūsku, samazinātu slodzes izturību un citas.

Taču fizioterapeita darbības lauks skar arī veselības veicināšanu, stiprināšanu un saslimšanu profilaksi. Pareizi izvēlētas un dozētas fiziskās aktivitātes ir būtiskas fizioterapijas metodes gan sirds un asinsvadu saslimšanu, gan cukura diabēta, gan aptaukošanās riska mazināšanā. Pareizā tehnikā pildīti vingrojumi spēj mazināt ikdienas steigā radušos muskuļu un saišu saspringumu un uzturēt atbilstošu muskuļu spēku un garumu, lai izvairītos no diskomforta, sāpēm un locītavu problēmām. Fiziskās aktivitātes un relaksācijas pasākumi ir viena no veselību veicinošo pasākumu pamata sastāvdaļām!

Skolas vecuma bērnam fizioterapeits spēj savlaicīgi konstatēt stājas traucējumus un koriģēt tos, lai izvairītos no nopietnu veselības problēmu attīstības vēlāk.

Mākslas terapija

Mākslas terapija ir radošs terapijas virziens, kurā izmanto mākslas radošo procesu un terapeitisku sarunu, lai uzlabotu un veicinātu cilvēka psihoemocionālo un fizisko veselību. Klientam ir iespēja izpaust pieredzes, domas, emocijas un sajūtas, ko bieži nav iespējams pateikt vārdos. Mākslas terapija ir piemērota bērniem, pusaudžiem, jauniešiem un pieaugušajiem.

Mākslas terapijas process māca sajust, eksperimentēt, nenosodīt, atraisīties no grūtībām, veidot dziļāku saikni ar sevi, lai ieviestu pārmaiņas ikdienā. Terapijas procesā tiek iesaistīts ķermenis, radošā ekspresija, mijiedarbība ar dažādiem mākslas materiāliem, apgūtas jaunas prasmes. Tiek radīta māksla, kuras mērķis ir atpazīt sajūtas ķermenī, to raisītās emocijas, domas, kas tālāk veido cilvēka uzvedību ikdienā. Šādā veidā klients mācās atpazīt savu grūtību cēloņus ikdienā un veidot jaunas rīcības modeļus, ieradumus, kas uzlabo viņa psihoemocionālo un fizisko veselību.

Deju un kustību terapija

Deju un kustību terapija (DKT) ir mākslas terapijas veids, kur deja un kustība tiek izmantota, lai uzlabotu cilvēka fizisko, emocionālo, kognitīvo (uztvere, atmiņa, domāšana u.c.) un sociālo veselību.

Mūsu ķermenis un psihe ir savstarpēji mijiedarbīga sistēma, tādējādi izmaiņas ķermenī un kustībās rada izmaiņas emocionālajā stāvoklī. Deju un kustību terapijas procesā tiek radīta vide, kurā ir iespējams radoši izpaust savas domas, jūtas un sajūtas un tādējādi panākt izmaiņas kustību stilā, nonākt pie izmaiņām emocionālajā stāvoklī un domāšanas veidā.

Deju un kustību terapijas sesiju veido saruna ar terapeitu, radoša kustību aktivitāte, kurā tiek izmantota gan mūzika, gan palīgmateriāli (audumi, bumbas, lakati u.c.) un iegūtās pieredzes apkopojums. Nav nepieciešama iepriekšēja pieredze dejā, lai varētu piedalīties deju un kustību terapijā!

DKT var palīdzēt bērniem ar uzvedības traucējumiem, emocionālām grūtībām; klientiem ar psiholoģiskām grūtībām vai fiziskiem simptomiem, kam ir emocionāls pamats; pacientiem rehabilitācijas procesā vai ar fiziskiem ierobežojumiem; psihiatrijas pacientiem; grūtniecēm; vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem, kas vēlas attīstīt savu personību.

Audiologopēds

Audiologopēds ir ārstniecības persona, kas veic pacientu komunikācijas spēju, runas/valodas, fonācijas (balss veidošanas) un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, korekciju, terapiju un rehabilitāciju personām jebkurā vecumā, kurām ir dažādas izcelsmes izraisīti runas, valodas, balss, dzirdes un rīšanas traucējumi.

Audiologopēds bērniem var palīdzēt ar skaņu izrunas traucējumiem, kur iemesls var būt gan mēles, lūpu nepietiekama un neprecīza darbība, gan nepareiza elpošana, gan arī sarežģītāki traucējumi, kā dizartrija (muskuļu vājums, to nekoordinēta darbība). Tāpat audiologopēds strādā ar valodas attīstības traucējumiem gadījumos, ja bērnam ir neliels vārdu krājums, nepareizas gramatiskās konstrukcijas, nepietiekami lieto valodu savā komunikācijā vai nelieto to vispār. Lai spētu efektīvi komunicēt, nepieciešams attīstīt gan bērna receptīvo (spēja saprast), gan ekspresīvo (spēja izteikties) valodu. Vissvarīgākie valodas attīstībā ir bērna dzīves pirmie pieci gadi, kad smadzeņu attīstība notiek visstraujāk. Ir svarīgi sekot līdzi bērna attīstībai un agrīni identificēt traucējumus, lai pēc iespējas ātrāk varētu samazināt vai novērst to atstātās sekas. Valodas attīstības traucējumi iespaido bērna mācīšanās un socializēšanās spējas, kā arī uzvedību un psihisko veselību.

Audiologopēds strādā arī ar pacientiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, piemēram, cerebrālā trieka, redzes traucējumi, dzirdes traucējumi, dažādi kustību traucējumi, kognitīvie traucējumi un rīšanas traucējumi.