Personas funkcionālā stāvokļa izvērtēšanai

fizioterapeits savā darbā izmanto dažādas metodes: stājas un gaitas analīze, kustību apjoma un kvalitātes mērījumi un analīze, muskuļu funkciju (spēka, garuma, izturības) izvērtējums, līdzsvara un koordinācijas testi, motorās kontroles analīze, ķermeņa izjūtas un apzināšanās novērtējums, muskuļu un saišu saspringuma izvērtējums, sirds-asinsvadu sistēmas reakcijas uz slodzi, elpošanas funkciju novērtējums un analīze, kā arī dažādi speciālie testi. 

Izpratni par personas pašsajūtu, ikdienas dzīvi (mājas soli, darbu, vaļaspriekiem utt.) un tās ietekmi uz veselību, par iepriekšējām traumām, saslimšanām, sporta sasniegumiem un citu nozīmīgu informāciju fizioterapeits iegūst sarunā ar klientu, ko medicīniskā terminā sauc par anamnēzi.

Ārstēšanas procesā

fizioterapeits izmanto gan aktīvas, gan pasīvas terapijas metodes. Kā galvenās fizioterapeitiskās ārstēšanas metodes var minēt:

• terapeitiskie vingrinājumi (aktīvi un pasīvi) ar dažādu mērķi, piemēram, muskuļu funkciju uzlabošanai, elpošanas funkciju uzlabošanai, ķermeņa izjūtas veicināšanai;
• pastaigas svaigā gaisā noteiktā tempā un sirdsdarbības frekvencē;
• līdzsvara un koordinācijas treniņš;
• relaksācijas tehnikas;
• pozicionāšana;
• mīksto audu tehnikas un locītavu mobilizācija;
• speciālās terapijas: Bobata terapijas, PNF, Feldenkreisa metode u.c.,
• fizikālie faktori (aukstuma un siltuma aplikācijas, ultraskaņa, TENS u.c.);
• palīgierīču lietošanas apmācība, treniņš u.c.

 Kādos gadījumos var palīdzēt fizioterapeits?

Fizioterapijas metodes var veiksmīgi izmantot dažādu saslimšanu un traumu ārstēšanas un rehabilitācijas procesā. Fizioterapijas metodes efektīvi spēj novērst vai mazināt tādas problēmas kā kustību traucējumus, sāpes, tūsku, samazinātu slodzes izturību un citas.

Fizioterapeits var palīdzēt:

• pie dažādām kaulu, locītavu un muskuļu saslimšanām: locītavu artrozes, reimatoīdais poliartrīts, dažādas mugurkaula saslimšanas u.c.;
• atveseļošanās posmā pēc dažādām traumām;
• pie nervu sistēmas saslimšanām un traumām: smadzeņu asinsrites traucējumu (insulta) sekas, bērnu cerebrālā trieka, muguras un galvas smadzeņu traumatisku bojājumu sekas, polineiropātijas u.c.
• pie sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām: atveseļošanās periodā pēc miokarda infarkta un pēc dažādām sirds operācijām;
• pie elpošanas sistēmas saslimšanām: bronhiālā astma, hronisks bronhīts u.c.
• un daudzos citos  gadījumos.

Fizioterapeita darbības lauks skar arī veselības veicināšanu, stiprināšanu un saslimšanu profilaksi. Pareizi piemeklētas un dozētas fiziskās aktivitātes ir būtiskas fizioterapijas metodes gan sirds un asinsvadu saslimšanu, gan cukura diabēta, gan aptaukošanās riska mazināšanā (profilaksē). Pareizā tehnikā pildīti aktīvie vingrojumi spēj mazināt ikdienas steigā radušos muskuļu un saišu saspringumu un uzturēt atbilstošu muskuļu spēku un garumu, lai izvairītos no diskomforta, sāpēm un locītavu problēmām. Savukārt skolas vecuma bērnam fizioterapeits spēj savlaicīgi konstatēt stājas traucējumus un koriģēt tos, lai izvairītos no nopietnu veselības problēmu attīstības vēlāk.

Fiziskās aktivitātes un relaksācijas tehniku pielietošana ir viena no veselību veicinošo pasākumu pamata sastāvdaļām! Svarīgs veiksmīgas fizioterapijas priekšnosacījums ir aktīva klienta iesaistīšanās ārstēšanās procesā.

Sazinies ar mums