Pakalpojumi

Mākslas terapija

Mākslas terapija ir radošs terapijas virziens, kurā izmanto mākslas radošo procesu un terapeitisku sarunu, lai uzlabotu un veicinātu cilvēka psihoemocionālo un fizisko veselību. Klientam ir iespēja izpaust pieredzes, domas, emocijas un sajūtas, ko bieži nav iespējams pateikt vārdos. Mākslas terapija ir piemērota bērniem, pusaudžiem, jauniešiem un pieaugušajiem. Mākslas terapijas process māca sajust, eksperimentēt, nenosodīt, atraisīties no grūtībām, veidot dziļāku saikni ar sevi, lai ieviestu pārmaiņas ikdienā. Terapijas procesā tiek iesaistīts ķermenis, radošā ekspresija, mijiedarbība ar dažādiem mākslas materiāliem, apgūtas jaunas prasmes. Tiek radīta māksla, kuras mērķis ir atpazīt sajūtas ķermenī, to raisītās emocijas, domas, kas tālāk veido cilvēka uzvedību ikdienā. Šādā veidā klients mācās atpazīt savu grūtību cēloņus ikdienā un veidot jaunas rīcības modeļus, ieradumus, kas uzlabo viņa psihoemocionālo un fizisko veselību.

Deju un kustību terapija

Deju un kustību terapija (DKT) ir mākslas terapijas veids, kur deja un kustība tiek izmantota, lai uzlabotu cilvēka fizisko, emocionālo, kognitīvo (uztvere, atmiņa, domāšana u.c.) un sociālo veselību. Mūsu ķermenis un psihe ir savstarpēji mijiedarbīga sistēma, tādējādi izmaiņas ķermenī un kustībās rada izmaiņas emocionālajā stāvoklī. Deju un kustību terapijas procesā tiek radīta vide, kurā ir iespējams radoši izpaust savas domas, jūtas un sajūtas un tādējādi panākt izmaiņas kustību stilā, nonākt pie izmaiņām emocionālajā stāvoklī un domāšanas veidā. Deju un kustību terapijas sesiju veido saruna ar terapeitu, radoša kustību aktivitāte, kurā tiek izmantota gan mūzika, gan palīgmateriāli (audumi, bumbas, lakati u.c.) un iegūtās pieredzes apkopojums. Iepriekšēja pieredze dejā, lai varētu piedalīties deju un kustību terapijā, nav nepieciešama! DKT var palīdzēt bērniem ar uzvedības traucējumiem, emocionālām grūtībām; klientiem ar psiholoģiskām grūtībām vai fiziskiem simptomiem, kam ir emocionāls pamats; pacientiem rehabilitācijas procesā vai ar fiziskiem ierobežojumiem; psihiatrijas pacientiem; grūtniecēm; vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem, kas vēlas attīstīt savu personību.

Geštaltterapija

Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Tās pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, tomēr dažādu apstākļu rezultātā šis process tiek ietekmēts un tajā rodas šķēršļi. Geštaltterapijas laikā klientam tiek dota iespēja paust sev svarīgas izjūtas, būt uzklausītam, gūt spēku pārvarēt grūtākus dzīves brīžus un drosmi pieteikt sevi pasaulei. Geštaltterapija ir divu cilvēku un personību saskarsme un saruna ne tikai par aktuālo, bet arī pagātnes situāciju apzināta piedzīvošana, lai pagātnes materiāls tiktu integrēts cilvēka pieredzē, un cilvēks spētu rast sev vispiemērotāko veidu, kā dzīvot saskaņā ar sevi.

Fizioterapija

Fizioterapijas metodes var veiksmīgi izmantot dažādu saslimšanu un traumu ārstēšanas un rehabilitācijas procesā. Fizioterapijas metodes efektīvi spēj novērst vai mazināt tādas problēmas kā kustību traucējumus, sāpes, tūsku, samazinātu slodzes izturību un citas. Taču fizioterapeita darbības lauks skar arī veselības veicināšanu, stiprināšanu un saslimšanu profilaksi. Pareizi izvēlētas un dozētas fiziskās aktivitātes ir būtiskas fizioterapijas metodes gan sirds un asinsvadu saslimšanu, gan cukura diabēta, gan aptaukošanās riska mazināšanā. Pareizā tehnikā pildīti vingrojumi spēj mazināt ikdienas steigā radušos muskuļu un saišu saspringumu un uzturēt atbilstošu muskuļu spēku un garumu, lai izvairītos no diskomforta, sāpēm un locītavu problēmām. Fiziskās aktivitātes un relaksācijas pasākumi ir viena no veselību veicinošo pasākumu pamata sastāvdaļām!

Skolas vecuma bērnam fizioterapeits spēj savlaicīgi konstatēt stājas traucējumus un koriģēt tos, lai izvairītos no nopietnu veselības problēmu attīstības vēlāk.

Audiologopēds

Audiologopēds ir ārstniecības persona, kas veic pacientu komunikācijas spēju, runas/valodas, fonācijas (balss veidošanas) un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, korekciju, terapiju un rehabilitāciju personām jebkurā vecumā, kurām ir dažādas izcelsmes izraisīti runas, valodas, balss, dzirdes un rīšanas traucējumi. Audiologopēds bērniem var palīdzēt ar skaņu izrunas traucējumiem, kur iemesls var būt gan mēles, lūpu nepietiekama un neprecīza darbība, gan nepareiza elpošana, gan arī sarežģītāki traucējumi kā dizartrija (muskuļu vājums, to nekoordinēta darbība). Tāpat audiologopēds strādā ar valodas attīstības traucējumiem gadījumos, ja bērnam ir neliels vārdu krājums, nepareizas gramatiskās konstrukcijas, nepietiekami lieto valodu savā komunikācijā vai nelieto to vispār. Lai spētu efektīvi komunicēt, nepieciešams attīstīt gan bērna receptīvo (spēja saprast), gan ekspresīvo (spēja izteikties) valodu. Vissvarīgākie valodas attīstībā ir bērna dzīves pirmie pieci gadi, kad smadzeņu attīstība notiek visstraujāk. Ir svarīgi sekot līdzi bērna attīstībai un agrīni identificēt traucējumus, lai pēc iespējas ātrāk varētu samazināt vai novērst to atstātās sekas. Valodas attīstības traucējumi iespaido bērna mācīšanās un socializēšanās spējas, kā arī uzvedību un psihisko veselību. Audiologopēds strādā arī ar pacientiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, piemēram, cerebrālā trieka, redzes traucējumi, dzirdes traucējumi, dažādi kustību traucējumi, kognitīvie traucējumi un rīšanas traucējumi.

Psihologa konsultācijas un psiholoģiskā izpēte

Privātpraksē konsultatīvais darbs tiek nodrošināts pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un bērnu vecākiem. Individuālo konsultāciju laikā tiek sniegts emocionāls atbalsts un, balstoties uz kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas pamatprincipiem, pielietota uzvedības analīze, lai veiksmīgi pārvarētu radušās grūtības. Tiek veiktas arī kognitīvās un emocionālās sfēras izpētes un atzinumu sagatavošana, autiskā spektra traucējumu diagnostika, kam izmanto ADOS un ADI-R testus. Psiholoģiskās izpētes (psihodiagnostikas) mērķis ir, izmantojot dažādas psiholoģiskās pārbaudes metodikas, izzināt cilvēka intelektu, personību, emocijas, attiecības, kā arī izprast pašam sevi un savas grūtības, taču visbiežāk psiholoģisko izpēti veic ar kāda speciālista vai institūcijas nosūtījumu, kas var būt ārsts (psihiatrs, neirologs, ģimenes ārsts), tiesa, bāriņtiesa, pedagoģiski medicīniskā komisija.

Psiholoģiskā izpēte bērniem

sniedz iespēju novērtēt bērna gatavību skolai; uzzināt par bērna kognitīviem procesiem (atmiņu, uzmanību, uztveri, domāšanas īpatnībām); rast palīdzības veidus mācību vielas sekmīgākai apguvei; novērtēt bērna sociālo un emocionālo attīstību; izzināt bērna mācīšanās grūtību cēloņus, kā arī iespējamos risinājumus; attiecību un uzvedības problēmu cēloņus; noskaidrot sava bērna attīstības līmeni un saprast, kā viņam labāk palīdzēt.

Psiholoģiskā izpēte pieaugušajiem

sniedz iespēju iegūt personības vadošo emociju, raksturiezīmju, vajadzību, resursu raksturojumu; uzzināt par saviem kognitīvajiem procesiem (atmiņu, uzmanību, uztveri, domāšanas īpatnībām); iepazīt sev raksturīgākās saskarsmes īpatnības ar apkārtējiem; veiksmīgāk izvēlēties sev atbilstošu profesiju un veicināt karjeras plānošanu.