Geštaltterapija

Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Tās pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, tomēr dažādu apstākļu rezultātā šis process tiek ietekmēts un tajā rodas šķēršļi. Geštaltterapijas laikā klientam tiek dota iespēja paust sev svarīgas izjūtas, būt uzklausītam, gūt spēku pārvarēt grūtākus dzīves brīžus un drosmi pieteikt sevi pasaulei.

Geštaltterapija ir divu cilvēku un personību saskarsme un saruna, kuras rezultātā klients rod atbildes, jūt, piedzīvo, apjauš un apzinās kaut ko vairāk par sevi un savu aktualitāti, viņā vairojas apzinātība par viņa paša vajadzībām un izvēlēm.

Geštaltterapijas pamatā ir ne tikai saruna par aktualitāti, bet arī tās izjušana, pārdzīvošana, pagātnes situāciju apzināta piedzīvošana “šeit un tagad”, lai pagātnes materiāls tiktu “izkustināts”un tas ieraudzītu jaunu saules gaismu, tiktu integrēts cilvēka pieredzē un cilvēks spētu rast sev vispiemērotāko veidu, kā dzīvot saskaņā ar sevi. Pietuvošanās savai būtībai, unikalitātei un sevis pieņemšana sekmē pakāpenisku veseluma izjūtas atgūšanu.

Metožu ziņā geštaltterapija ir plaša un elastīga. Papildus sarunai terapijas sesiju laikā terapeits var piedāvāt dažādas metodes:
  • uzmanības vēršana uz klienta ķermeņa izpausmēm (pozām, kustībām, žestiem, balss toni, elpošanu) un to izzināšana (ko tās vēsta par klientu?), 
  • “eksperimenti”, kuros tiek iemiesotas situācijas darbībā, vērojot savas sajūtas, izjūtas utt. 
  • darbs ar tēliem, simboliem, metaforām, sapņiem, 
  • mākslas terapijas elementi – zīmējums, kolāža, dzeja, mūzika, deja, kustības.

Geštaltterapijas specifika:

  • ļoti būtisks ir cilvēciskais kontakts – arī kontakts starp klientu un terapeitu. Tiek uzskatīts, ka tieši savstarpējais kontakts dziedina, jo tas rada uzticēšanos un augsni darbam ar klienta grūtībām.
  • tiek vērsta uzmanība nevis uz pagātnes notikumiem kā tādiem, bet tam, kā šie notikumi tiek pārdzīvoti šobrīd.
  • raksturīga cieņa pret klienta dzīvi, viņa vēlmēm, izvēlēm, uzskatiem, tomēr tas nenozīmē, ka klienta un terapeita uzskatiem būtu jāsakrīt.
  • saruna var brīvi plūst no tagadnes uz pagātni un nākotni, no svarīgā uz nebūtisko un otrādi. Klientam ir brīva izvēle, cik dziļi virzīties savā terapijā, par ko runāt un ko noklusēt – savukārt, terapeits vēro klienta iesaisti un atspoguļo to viņam.

Geštaltterapija palīdz:

  • iepazīt sevi un pieņemt savu daudzšķautņainību,
  • gūt jaunu pieredzi drošā vidē, lai vēlāk to varētu pielietot dzīvē,
  • izzināt ierastās un izpētīt jaunas domāšanas, uzvedības un emocionālās reakcijas, stiprinot spēju radoši un adaptīvi reaģēt uz situācijām,
  • apzināties un sajust savu ķermeni,
  • pamanīt savas vajadzības un vēlmes,
  • veidot un uzturēt veselīgas attiecības,
  • uzdrīkstēties vairāk,
  • apzināties savus un saskatīt apkārtējās vides resursus,
  • atgūt spēju paļauties uz sevi un uzņemties atbildību.