Terapija Jūsu labsajūtai
  • Par mums
    • Komanda
      • Klīniskais psihologs Miks Valters
      • Klīniskā psiholoģe Ilze Zemture
      • Klīniskā psiholoģe Rudīte Terehova
      • Geštaltterapeite Lana Puntusa
      • Geštaltterapeite Aiga Gavare
      • Koučs Vineta Saulīte
  • Pakalpojumi
    • Psihologa konsultācijas
    • Psiholoģiskā izpēte
    • Terapijas
      • Geštaltterapija
      • Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT)
    • Koučings
  • Jaunumi
  • Kontakti

Jaunākie ieraksti

  • Klīniskais psihologs Miks Valters par bērnu uzvedību un adaptāciju pirmsskolā
    1. jūl. 2026
  • Mobings un bosings grauj darba prieku
    22. sept. 2025
  • Iznākusi grāmata "Esi/ emocionāli, sociāli inteliģents"
    14. dec. 2022
  • Klīniskais psihologs Miks Valters piedalās sociālā uzņēmuma Esi/ organizētajā ekspertu diskusijā
    6. okt. 2022

Terapija Jūsu labsajūtai!

Sazinies ar mums

Klīniskais psihologs Miks Valters par bērnu uzvedību un adaptāciju pirmsskolā

1. jūlijs, 2026 pl. 15:25, Nav komentāru

Pirmsskolas vecuma bērni savas emocijas un vajadzības visbiežāk pauž ar uzvedību, jo vēl nespēj tās pilnvērtīgi izteikt vārdos. Tāpēc savlaicīga uzvedības grūtību pamanīšana un speciālistu iesaiste var būt izšķiroša bērna turpmākajai attīstībai.

Īpaši nozīmīgu skatījumu sniedz klīniskais psihologs Miks Valters, kurš ikdienā novēro bērnus pirmsskolās. Viņš uzsver, ka adaptācija bērnudārzā ir individuāls process un var ilgt no dažām nedēļām līdz pat sešiem mēnešiem. Šajā laikā bērnam ir nepieciešama droša vide un mērķtiecīgi atbalsta pasākumi, kas palīdz veidot piederības un drošības sajūtu.



Pēc Valtera domām, paaugstināts nemiers, trauksme, izvairīšanās no aktivitātēm vai neiesaistīšanās grupas dzīvē bieži vien nav nepaklausība, bet gan signāls, ka bērns vēl nejūtas droši jaunajā vidē. Tādēļ bērna uzvedība jāvērtē kā informācija par viņa emocionālo pašsajūtu, nevis tikai kā disciplīnas problēma.

Valters uzsver, ka veiksmīga adaptācija balstās ciešā sadarbībā starp vecākiem un pedagogiem. Sākotnēji svarīga ir audzinātāja spēja veidot uzticības pilnas attiecības ar bērnu, savukārt vecākiem dažkārt nepieciešams ilgāk iesaistīties adaptācijas procesā, pavadot bērnu bērnudārzā.

Viņš arī skaidro, ka bērnu uzvedība vienmēr jāvērtē atbilstoši vecumposmam. Piemēram, košana agrīnā vecumā ne vienmēr liecina par agresivitāti, bet bieži ir vecumam raksturīgs komunikācijas veids, kas attīstības gaitā parasti izzūd. Tāpēc ir svarīgi neatšķirt normālas attīstības īpatnības no uzvedības grūtībām, kurām nepieciešama papildu palīdzība.

Runājot par atbalsta sistēmu, Valters iesaka skaidru sadarbības modeli: pedagogs pirmais pamana grūtības, psihologs novēro bērnu dabiskajā vidē, pēc tam kopā ar pedagogiem un vecākiem analizē situāciju un izstrādā vienotu rīcības plānu. Ja problēmas saglabājas ilgstoši vai ir nopietnākas, ģimenei tiek ieteikts vērsties pie citiem speciālistiem.

Bērna uzvedība ir viņa emocionālo vajadzību izpausme, nevis tikai "slikta uzvedība". Mika Valtera paustais īpaši akcentē agrīnas pamanīšanas, vecumposmam atbilstošas uzvedības izvērtēšanas un ciešas sadarbības starp ģimeni, pedagogiem un speciālistiem nozīmi, lai bērns saņemtu nepieciešamo atbalstu savlaicīgi.

Plašāka informācija: lsm.lv

Nav komentāru

Komentēt







  • Privātuma politika
Psihodiagnostikas un terapiju centrs | Rīga, Eksporta iela 12-114 | +371 2608 3746